Akadēmiskais centrs“Latvijas produktivitātes ziņojumā 2023” ir analizēti produktivitātes faktori un dinamika, īpašu uzmanību pievēršot investīcijām un kapitāla atdevei Latvijā. Atšķirībā no iepriekšējo gadu ziņojumiem, šogad izpētīts jauniešu konfidences noskaņojums par ekonomiskajiem procesiem valstī un savām izredzēm karjeras veidošanā Latvijā. Ziņojumā ir iezīmēti galvenie izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem.
Pirms ziņojuma iesniegšanas valdībai un Eiropas Komisijai 2024.gada 15.februārī tas tika prezentēts konferencē “Produktivitātes dialogs - 2023/2024” plašam partneru lokam.
Ziņojums sastāv no 4 nodaļām. 1.nodaļā ir analizēta Latvijas produktivitātes dinamika. 2.nodaļā ir produktivitātes analīze pamatnozaru griezumā un tehnoloģiskās intensitātes strukturālās izmaiņas. 3.nodaļā ir apskatīti nozīmīgākie produktivitātes pieaugumu veicinošie faktori. 4.nodaļā ir pētīta investīciju un kapitāla atdeves rādītāju dinamika un līmenis Latvijā, kā arī investīciju šķēršļi un galvenie produktivitāti veicinošie investīciju virzieni Latvijā. Ziņojuma nobeigumā ir doti secinājumi un priekšlikumi politikas uzlabošanai.
“Latvijas produktivitātes ziņojumā 2022” ir analizēti produktivitātes faktori un dinamika pamatnozaru griezumā, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētītas investīcijas un kapitāla atdeve Latvijā. Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2022. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem.
Ziņojums sastāv no 2 nodaļām. 1.nodaļā ir analizēti Latvijas produktivitātes dinamika un faktori, ilgtermiņa attīstības scenāriji. 2.nodaļā ir pētīta investīciju un kapitāla atdeves rādītāju dinamika un līmenis Latvijā, kā arī investīciju šķēršļi un galvenie produktivitāti veicinošie investīciju virzieni Latvijā.
“Latvijas produktivitātes ziņojumā 2021” ir analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti. Ziņojumā ir sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem.
Pirms ziņojuma iesniegšanas valdībai un Eiropas Komisijai 2020.gada 2.decembrī tas tika prezentēts konferencē “Produktivitātes dialogs-2021” plašam partneru lokam.
Ziņojums sastāv no 2 nodaļām. 1.nodaļā ir analizēti Latvijas produktivitātes dinamika un faktori, ilgtermiņa attīstības scenāriji. 2.nodaļā ir raksturotas attālinātā darba attīstības tendences un tā ietekme uz produktivitāti, kā arī politikas izaicinājumi un politikas virzieni attālinātā darba veicināšanai. Ziņojuma nobeigumā ir doti secinājumi un priekšlikumi politikas uzlabošanai.
“Latvijas produktivitātes ziņojums 2020” ietver zinātnisko pamatojumu par uzņēmumu produktivitāti veicinošiem valsts atbalsta kritērijiem. Kritēriji tika izstrādāti, balstoties uz ORBIS datubāzes analīzi par Latvijas uzņēmumu rādītājiem. Turpmāk produktivitātes ziņojumi tiks izstrādāti reizi gadā ar mērķi veikt neatkarīgu, objektīvu un zinātniski pamatotu konkurētspējas un produktivitātes analīzi, un izstrādātu politikas ieteikumus Latvijas valdībai.
