Padome

Padomes priekšsēdētājs

Gundars Bērziņš ir Latvijas Universitātes rektors un profesors, viņam ir doktora zinātniskais grāds vadībzinātnē (Dr. sc. admin.). Viņš ir arī LU vadošais pētnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Darbu LU Bērziņš uzsācis 2000. gadā kā LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) lektors, 2003. gadā kļūstot arī par fakultātes izpilddirektoru. Vēlāk, no 2008. līdz 2010. gadam, strādājis kā LU Finanšu un uzskaites departamenta direktors. 2010. gadā kļuvis par LU kancleru, bet 2014. gadā uzsācis secīgu ceļu līdz profesora akadēmiskajam amatam, ko ieguvis 2018. gadā. Bērziņš bijis LU BVEF dekāns kopš 2016. gada līdz 2024. gada martam. No 2019. līdz 2021. gadam viņš bijis arī AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš ir bijis arī Valsts prezidenta ārštata padomnieks Latvijas konkurētspējas un ekonomikas jautājumos un Saeimas eksperts.  

Laimdota Straujuma ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja, biedrības ‘’Latvijas Formula 2050’’ valdes locekle. Bijusī Latvijas Republikas 12. Saeimas deputāte, Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētāja. No 2014. gada janvāra līdz 2016. gada februārim bijusi Latvijas Republikas Ministru prezidente. Šajā laikā 2015. gadā Latvija sešus mēnešus vadīja ES Padomes darbu. No 2011. gada oktobra līdz 2014. gada janvārim bijusi Latvijas Republikas zemkopības ministre. Pirms tam no 2000. gada līdz 2011. gadam ilglaicīgi bijusi valsts sekretāre Latvijas Republikas Zemkopības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijās. Pirms darba valsts pārvaldē strādāja vadošos amatos SIA ’’Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs’’ un SIA ‘’Latvijas datoru centrs’’. Vairāk nekā 10 gadus bijusi pētniece Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā. Ekonomikas zinātņu doktore (Dr. oec.). Latvijas Lauksaimniecības universitātes Goda doktore un Padomnieku konventa Goda locekle. Strādājusi dažādās padomēs, no 2002. gada līdz 2007. gadam bijusi padomes locekle VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka". Darbojusies Latvijas Zinātnes padomē, LR Centrālajā Zemes komisijā, Nacionālajā attīstības padomē. 1973. gadā beigusi Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optimetrijas fakultāti. 2008. gadā par nopelniem valsts labā apbalvota ar LR Atzinības krusta II šķiru.

Andris Piebalgs ir profesors Eiropas Universitātes institūtā. Viņa darbība saistās ar izaicinājumiem parveidojot enerģijas sektoru, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu. Viņš aktīvi piedalās Eiropas zaļā kursa politikas enerģetikā izstrādē. Andris Piebalgs ir arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER)  Apelācijas Padomes priekšsēdētājs. Andris Piebalgs ir pieredzējis politiķis un diplomāts. Viņš ir bijis ministrs vairākās Latvijas valdībās, Latvijas Republikas Saeimas deputāts, Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igaunijā un Eiropas Savienībā. Viņš veica nozīmīgu darbu, lai Latvija tiktu uzņemta Eiropas Savienībā. Andrim Piebalgam ir liela pieredze Eiropas Savienības politikā. Viņš ir bijis Eiropas Savienības komisārs enerģētikā no 2004. gada līdz 2010.gadam un Eiropas Savienības komisārs attīstības politikā no 2010. gada līdz 2014. gadam. Viņa vadībā tika veiktas nozīmīgas reformas, lai nostiprinātu Eiropas Savienības enerģētisko neatkarību, nostiprinātu Eiropas kopējo tirgu enerģētikā un pārveidotu enerģijas sektoru ilgtspējīgas attīstības virzienā. Viņam bija nozīmīga loma Eiropas Savienības attīstības politikas efektivitātes paaugstināšanā.

Juris Binde ir “Latvijas Mobilais Telefons” SIA prezidents un valdes priekšsēdētājs, Vidzemes Augstskolas profesors. 1978. gadā beidzis Rīgas Politehnisko institūta Radiotehnikas un sakaru fakultāti, iegūstot radioelektroniskās aparatūras inženiera konstruktora-tehnologa specialitāti (Dipl.ing, Mg.sc.ing). Zināšanas papildinājis Vācijā, (1990. gadā), Starptautiskajā biznesa institūtā IFL Stokholmā (1995. gadā) un Kolumbijas Universitātē ASV (2000. gadā). Rīgas Tehniskās universitātes Goda doktors (Dr.h.c.) (2006.gads). 2007. gadā pabeidzis Latvijas Universitātes doktorantūru un aizstāvējis promocijas darbu, iegūstot ekonomikas doktora grādu (Dr.oec.) uzņēmējdarbības vadībā. No 1992. gada “Latvijas Mobilais Telefons” SIA prezidents, no 2004. gada valdes priekšsēdētājs; Vidzemes Augstskolas profesors no 2017.gada. No 1987. līdz 1992. gadam Zinātniski pētnieciskajā institūtā VEF bijis galvenais tehnologs un Tehnoloģiskās daļas vadītājs; No 1984. līdz 1987. gadam Zinātniskās un tehniskās informācijas nodaļas vadītāja vietnieks un Sistēmu analīzes grupas vadītājs. No 1978.līdz 1984. gadam ražošanas apvienībā VEF ieņēmis amatus no inženiera-konstruktora līdz Sadzīves radioaparatūras galvenā konstruktora vietniekam. Juris Binde ir Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Informācijas un komunikāciju asociācijas (LIKTA) viceprezidents, Latvijas Universitātes padomnieku konventa priekšsēdētājs un Rīgas Tehniskās universitātes padomnieku konventa loceklis.

Jānis Endziņš ir  jurists, uzņēmējs,  kurš kopš 2011. gada strādā par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētāju. Karjeras laikā strādājis Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, kā arī bijis Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Galvenais valsts notārs, bet kopš 2008. gada darbojas LTRK. Ilgus gadus bijis Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) un Biznesa augstskolas „Turība” lektors komerctiesībās. Daudzu normatīvo aktu autors un līdzautors, tai skaitā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma izstrādes darba grupas vadītājs, līdzdarbojies Komerclikuma, Komercķīlu likuma un daudzu citu  Latvijas biznesa vides normatīvo aktu un politikas dokumentu izstrādē.

Edmunds Valantis ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs kopš 2020.gada 3.jūnija. Kopš 2016. gada Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka būvniecības un mājokļu jomā amatā uzsācis ievērojamu mājokļu un būvniecības vides pārveidi Latvijā - īres regulējuma  pilnveidi risku mazināšanai un ātrākai strīdu risināšanai, atbalsta modeļu pilnveidi un izstrādi mājokļu pieejamības veicināšanai, uzsācis Padomju laikā veidotā mājokļu fonda tehniskā stāvokļa izvērtēšanu, ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecībā, t.sk. elektroniska darba laika ieviešanu būvobjektos un ģenerālvienošanās ieviešanu minimālā atalgojuma celšanai būvniecībā, kā arī ieviesis elektronisku būvniecības procesu Latvijā. No 2007. gada vadījis Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības Fondu ieviešanas departamentu, būdams tieši atbildīgs par Eiropas Savienības Fondu programmu izstrādi un ieviešanu saistībā ar uzņēmējdarbības veicināšanu un energoefektivitāti. Ekonomists, 2002. gadā ar izcilību pabeidzis Antverpenes Universitātes Transporta un jūrlietu vadības institūtu Beļģijā, kur ieguva maģistra grādu.

Andris Bite ir Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents. Pieredze uzņēmējdarbības vidē kopš 1996. gada, kad uzsāka karjeru zivju pārstrādes uzņēmumā A/S Kaija. Kopš 2002. gada ir uzņēmuma - tagad SIA Karavela vadītājs un līdzīpašnieks, kā arī citu ražošanas, tirdzniecības, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un lauksaimniecības  uzņēmumu līdzīpašnieks vai vadītājs. Uzņēmumu grupas preces tiek eksportētas uz 46 valstīm pasaulē. Andris Bite uzskata, ka jāizmanto LDDK kā sociāla dialoga partnera potenciāls, lai veidotu pievilcīgāku un konkurētspējīgāku biznesa vidi Latvijā.