Akadēmiskais centrs
Kā jūs pati sargājaties no dezinformācijas un viltus ziņu plūdiem?
Inna Šteinbuka: Varētu teikt, ka man jau no padomju laikiem pret to veidojusies dabiskā imunitāte, jo tolaik dzīvojām propagandas laikmetā. Līdz ar to šajā jomā man jau ir nostiprinājusies izjūta, turklāt esmu pieradusi kritiski domāt par visu, ko izlasu vai dzirdu. Ja man rodas aizdomas par informācijas patiesumu, pati mēģinu pārbaudīt ziņu avotus. Savulaik darbs "Eurostat" man nostiprināja ieradumu paļauties uz oficiālo informāciju, nevis baumām vai nepārliecinošiem avotiem. Visbeidzot, laikam esmu vecmodīga – sociālo tīklu burbuļos neuzturos, bet man ir noteikti informācijas avoti, kam daudzmaz uzticos, to vidū ir gan mediji, gan oficiālās informācijas avoti. Līdz ar to, godīgi sakot, pati varu arī iztikt bez kādiem dezinformācijas atpazīšanas rīkiem.
Kā jūs vērtējat, cik mūsu sabiedrība kopumā ir noturīga pret maldināšanu un dažādām informatīvām manipulācijām?
Ne tikai Latvijā, bet kopumā pasaulē, manuprāt, īpaša uzmanība ir jāpievērš jaunajai paaudzei. Ir ļoti daudz jauniešu, kas vispār neko nelasa un dzīvo savos burbuļos. Ir elki, kam viņi seko un visai bieži absolūti nekritiski uzticas. Ja runājam par manu paaudzi, ļaudis ir dažādi. Daļai liekas, ka ideālais modelis ir tas, ko viņi piedzīvoja savā jaunībā, citi varbūt tā neuzskata. Piemēram, pie mums tagad ļoti izplatīts ir mīts par to, ka Latvijai ir milzīgs valsts parāds, lai gan patiesībā tā nav. Esmu to skaidrojusi, bet aizvien satieku cilvēkus, kas jautā, kāpēc Latvijai ir tik milzīgs ārējais parāds.
Cits mīts, ar ko esmu saskārusies, – sakarā ar to, ka Latvijā nekas netiekot ražots, mūsu budžetu finansējot Eiropas Savienība. Un cilvēki tam tic, lai cik tas būtu aplami. Informācijas plūsma mūsdienās ir tik milzīga, ka tajā patiešām ir grūti orientēties, un cilvēki sāk zaudēt uzticības enkurus. Nereti intuitīvi tiek atrasts kaut kas, kas uzrunā, piesaista vai šķiet simpātisks, necenšoties analizēt, vai tā informācija atbilst patiesībai un vai tas ir uzticams avots.
Ziņu izvēli jau bieži vien ietekmē arī sociālo mediju algoritmi.
Tā ir, tomēr cilvēkam pašam vienmēr ir izvēles iespēja. Ja tevi uzrunā un tev patīk kāds vēstījums, un tas saskan ar tavu noskaņojumu vai pārliecību, tu to arī klausies un skaties, un seko attiecīgai satura plūsmai. Patiesībā šodien tu vari atrast jebkuru informāciju, ja tikai gribi to meklēt un ja vispār gribi kritiski domāt vai vismaz salīdzināt, ko saka dažādas puses.
Pilna intervija lasāma portālā la.lv.
 vadībā norisinās ambiciozs četru gadu pētniecisks projekts "Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai" jeb "AI4Debunk". Tajā iesaistīti 14 partneri no astoņām valstīm. Par projekta mērķiem un pirmajā gadā paveikto "Latvijas Avīzei" stāsta projekta vadītāja Inna Šteinbuka, kura ilgu laiku darbojusies Eiropas Savienības institūcijās, bet pašlaik vada Fiskālās disciplīnas padomi.){kind=link}