Akadēmiskais centrs
Neraugoties uz ļoti ātro Eiropas Savienības rīcību, mobilizējot līdzekļus un ieviešot dažādus atbalsta pasākumus, ir jāpatur prātā, ka liela daļa 2020. gadā pieejamā atbalsta bija paredzēta uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un nodarbinātības noturēšanai. Tomēr šie ir īstermiņa risinājumi, un aizvien aktuāls ir jautājums par ilgtermiņa izaugsmes perspektīvām.
Covid-19 pandēmija, kā arī 2008. gada finanšu krīze skaidri iezīmēja ekonomisko paradoksu, ka ekonomisko satricinājumu vai pārmaiņu laikā liela daļa ekonomikas nevar izdzīvot bez valsts atbalsta un tās saglabāšanai ir nepieciešams visu nodokļu maksātāju atbalsts. Uzņēmumiem un iedzīvotājiem pieejamās finanšu kapitāla rezerves ir nepietiekošas, lai funkcionētu strauja pieprasījuma vai darba tirgus samazinājuma apstākļos. Rodas likumsakarīgs jautājums: vai un kāpēc valstij, sabiedrībai kopumā ir jāatbalsta daļa grūtībās nonākušo uzņēmumu un iedzīvotāju? Ja jāatbalsta, tad kā izvēlēties tos uzņēmumus, kuriem sniegt atbalstu, kāds tieši atbalsts ir atbilstošs konkrētajā situācijā.
Pasaules pieredze apliecina, ka labklājības valsts pamatā ir produktīvi, konkurētspējīgi un inovatīvi uzņēmumi, kas, apvienojot darbiniekus vienotā, mērķtiecīgā resursā, nodrošina gan labi apmaksātas darbvietas, gan nodokļu ieņēmumus tādā līmenī, lai valstij būtu pietiekami daudz līdzekļu gan kvalitatīvai savu funkciju veikšanai, gan sabiedriskā līguma īstenošanai. Sarežģītos brīžos, piemēram, pandēmijās laikā, valstis rūpējas, lai īstermiņā saglabātu un ilgtermiņā attīstītu savu un visas sabiedrības labklājības pamatu.
Latvijā visā Covid-19 pandēmijas laikā ir bijis vismazākais atbalsts gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmumu kopējo aktīvu vērtība, kas ir aptuveni 112 miljardi eiro, jau pirms pandēmijas bija būtiski zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, attiecīgi – 165 un 175 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka jau tā salīdzinoši vājākā Latvijas uzņēmējdarbības vide var būtiski atpalikt konkurētspējā pēc pandēmijas. Kontekstā ar Latvijā īpaši stingrajiem finansēšanas nosacījumiem pēc finanšu sistēmas "kapitālā remonta" tas rada vidi, kurā Latvijas uzņēmumiem būs ierobežotas attīstības iespējas, kas var strauji samazināt darboties spējīgo uzņēmumu skaitu.
Iepriekš minētais skaidri iezīmē vairākus secinājumus. Pirmais – šobrīd spēkā esošie valsts pandēmijas seku novēršanas un atbalsta pasākumi nodarīs būtisku kaitējumu Latvijas uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējai un produktivitātei. Otrais – atsevišķas nozaru grupas, piemēram, viesnīcas un ēdināšanas uzņēmumi, var tikt pakļautas pārņemšanas riskam, masveida bankrotiem vai likvidācijai, tirgū tā vietā ienākot spēlētājiem no valstīm, kurās atbalsta pasākumi ir bijuši labvēlīgāki. Trešais – brīvā tirgus mehānismi pašlaik darbojas tikai daļēji, jo dažādās ES valstīs ir būtiski atšķirīgi uzņēmumu atbalsta mehānismi.
Vēsturisko pandēmiju analīze rāda, ka ievērojamu uzplaukumu ir piedzīvojušas tās pilsētas un reģioni, kas varēja pirmie atsākt pilnvērtīgu ekonomisko aktivitāti, jo bija stingrāk kontrolējuši pandēmijas izplatību tās sākumperiodā. To apliecina t.s. spāņu gripas ekonomisko seku analīze dažādās valstīs.
Mūsdienās lielākā daļa valstu Covid-19 ierobežošanā neizmantoja vēsturisko pieredzi, izņēmums varētu būt Ķīna, un, neraugoties uz parādu apjomu, izvēlējās masveidā stimulēt ekonomiku, lai iedzīvotājiem būtu ienākumi un uzņēmumi saglabātu konkurētspēju gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tādējādi nodrošinot ekonomisko izaugsmi un saglabājot darbvietas konkrētos reģionos.
Latvija ar nekontrolētu vīrusa izpratības pieļaušanu septembrī, oktobrī un novembrī zaudēja priekšrocības, kas tika radītas pavasarī, tāpēc pašlaik ir jāseko citu valstu piemēram un jākoncentrējas uz uzņēmumu darbības un ilgtspējas saglabāšanu. Valsts atbalsta kritēriju sistēma ir jāveido tā, lai veicinātu ilgtermiņa konkurētspēju un produktivitāti. Piemēram, uzņēmuma produktivitāte vairāku gadu garumā ir viens no izmērāmiem un ilgtermiņa panākumus apliecinošiem faktoriem, kas būtībā signalizē par uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspēju.
Veidojot Latvijas produktivitātes ziņojumu un veicot visu Latvijas uzņēmumu produktivitātes analīzi astoņu gadu periodā, valsts pētījumu programmas projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" ietvaros tika izvērtēti Latvijas uzņēmumu produktivitātes rādītāji ar mērķi identificēt kritērijus atbalsta sniegšanai, kas mazinātu iespējamību, ka valsts atbalsts nonāk tā saucamajos "zombiju uzņēmumos", kuri pastāv tikai tāpēc, ka ir iespēja saņemt valsts tiešās subsīdijas vai nodokļu atvieglojumus, bet, atbalsta periodam beidzoties, pārtrauks savu darbību.
Valsts atbalsts pandēmijas skartajiem uzņēmumiem būtu jāiedala divās lielās grupās, ārkārtas darbības saglabāšanas atbalsta programmas un valsts ilgtermiņa attīstības un produktivitātes atbalsta programmas. Latvija pagaidām ir ieviesusi tikai pirmās programmas, turklāt ar nelielu finansējuma apjomu, kas paredzētas uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums pārsniedz 20%. Vienlaikus katastrofāli trūkst uz attīstību vērstu un mērķtiecīgu atbalsta mehānismu, kas nodrošinās Latvijas veiksmīgu iziešanu no krīzes un attīstību pēc pandēmijas.
Pētījuma autori piedāvā veidot valsts ilgtermiņa produktivitātes atbalsta programmu, kas uzlabotu konkurētspēju uzņēmumiem ar ilgtermiņa attīstības potenciālu. Piemēram, viens no pētījuma autoriem Dr. Oļegs Krasnapjorovs piedāvā apbalstu balstīt piecos kritērijos. Pirmais, piešķirt strukturālo atbalsta finansējumu uzņēmumiem, kas vidējā termiņā ir nodrošinājuši produktivitāti vidējā vai virs vidējā nozares līmeņa. Otrais, uzņēmumi, kas pieder pie grupas ar augstu varbūtību turpināt darbību, piemēram, apstrādes rūpniecības uzņēmumi un uzņēmumi, kas darbojušies vairāk nekā desmit gadus. Trešais kritērijs ir vērsts uz darbvietu saglabāšanu teritorijās ar augstu bezdarba līmeni. Kā divus papildu atlases kritērijus tiek piedāvāts izmantot arī uzņēmumu eksportspēju un atbilstošas uzņēmuma atbalsta ekosistēmas esamību, un atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka pieejamību.
Atbilstoši minētajiem pieciem kritērijiem izvēlētajiem uzņēmumiem jārada atbalsta mehānismu kopums, kas ietver ES atveseļošanas un noturības programmās paredzētos nosacījumus (Recovery and Resilience Facility) un uzņēmuma piedāvāto projektu inovāciju intensitāti.
Sabiedrības labklājības nodrošināšanai ilgtermiņā valstij būtu jāveido divu līmeņu atbalsta mehānisms, kurā pirmā līmeņa atbalsts ir domāts tiem uzņēmumiem, kam, piemēram, apgrozījums ir krities par 20%, savukārt otrā līmeņa atbalsts tiek piešķirts tikai tiem uzņēmumiem, kas ilgtermiņā ir demonstrējuši augstus produktivitātes rādītājus, tos atlasot, izmantojot minētos 5 kritērijus, un piedāvājot atbalsta mehānismu kopu atbilstoši ES Atveseļošanas un noturības programmai nolūkā nodrošināt inovāciju intensitātes izaugsmi.
Šāda valsts pieeja nodrošinās gan esošo uzņēmumu saglabāšanu, gan pēc pandēmijas izaugsmes cerības un iespējas Latvijai.
