Akadēmiskais centrs
9.augustā Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā notiks monogrāfijas “Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas” atklāšanas svētki, kuros piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašerādens, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, LU rektors Indriķis Muižnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un monogrāfijas zinātniskā redaktore un projekta vadītāja prof. Inna Šteinbuka.
Valsts prezidents Egils Levits: “COVID-19 krīze spilgtāk nekā jebkad ir parādījusi to, ka jautājumiem jābūt zinātniski izpētītiem, pirms tiek pieņemti politiski lēmumi, kā arī to, cik grūti ir pieņemt lēmumus, ja par kādu no jomām iztrūkst datu un nav uzkrātas zināšanas. Monogrāfijas tapšanā ir ieguldīts liels un apjomīgs darbs. Ir sasniegti labi rezultāti, kurus var izmantot, lai veidotu labāku pārvaldību, uzlabotu ekonomikas efektivitāti un starptautisko konkurētspēju.”
Monogrāfijas autori ir pētnieku komanda no LU, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.
“Monogrāfija ir tapusi laikā, kad Covid-19 izraisītā krīze ir satricinājusi ne tikai cilvēku dzīvi, bet arī ekonomiku. Lai uzturētu “Covid-slimu” ekonomiku pie dzīvības, tāpat kā smagi slimiem pacientiem, arī vairāku ekonomikas sektoru glābšanai tika pielietota “mākslīgā koma”, kad valsts atbalsts ir vienīgais veids, lai novērstu masveida uzņēmumu bankrotu un mazinātu bezdarbu. Latvijas zinātnieki ir aktīvi iesaistījušies ekonomikas diagnostikā un izstrādājuši vairākas ekonomikas atveseļošanas receptes,” uzsver monogrāfijas zinātniskā redaktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle prof. Inna Šteinbuka.
Monogrāfijā ir analizētas pandēmijas krīzes ekonomiskās sekas Latvijā, novērtēta valsts atbalsta efektivitāte, pierādīta inovāciju un digitālās transformācijas vitālā nepieciešamība un meklēti veidi, kā veicināt tautsaimniecības izrāvienu pēc krīzes un kādām strukturālajām izmaiņām ir jānotiek tautsaimniecībā.
“Ar krīzes pārvarēšanu saistītos finanšu atbalsta mehānismus ir jāuztver arī kā unikālu iespēju veikt apsteidzošas reformas dažādās jomās. Šīs reformas ir nepieciešams priekšnosacījums, lai Eiropas Savienība un arī Latvija veiksmīgi spētu iekļauties pasaulē notiekošajos zaļās un digitālās transformācijas procesos, kuri noteiks 21.gadsimta politisko, ekonomisko un sociālo modeli,” uzsver Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un monogrāfijas līdzautors Valdis Dombrovskis
Monogrāfija ir tapusi Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projektā VPP-COVID-2020/1-0010 “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Pētniecības projektā kopā strādāja 80 ekonomisti, juristi, politologi un sociologi, tai skaitā 19 doktoranti. Pētījuma laikā izdevās apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus.
