Akadēmiskais centrs
10. decembrī notika Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK”, Ekonomikas ministrijas (EM) un Fizikālās enerģētikas institūta (FEI) kopīgi organizēts seminārs “Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana un analīze”, kurā pirmo reizi valsts vadošie eksperti zinātniski pamatoti diskutēja par klimata mērķu un Eiropas “zaļā kursa” ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
Semināru vadīja LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka. Savukārt semināru atklāja EM parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre. Ar prezentāciju EM vārdā uzstājās Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktors Dr. Dmitrijs Skoruks.
“Gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan zinātnieki un politiķi, mēs visi esam sabiedrotie Eiropas “zaļā kursa” īstenošanā. Ekonomiskie un sociālie riski ir ļoti nopietni, ir daudz izaicinājumu mums visiem. Ekonomikas ministrija ir noslēgusi līgumus ar Latvijas Universitāti un Fizikālās enerģētikas institūtu par pētījumiem un modeļu izstrādi, kas palīdzes politikas veidotājiem rast labākos risinājumus visiem,” sacīja I. Indriksone.
Seminārā uzstājās arī LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš, kas runāja par valsts un sabiedrības iesaisti zaļā kursa realizācijā. Savukārt par zaļā kursa izaicinājumiem Latvijas enerģētikas sektorā runās AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts.
“Enerģijas ražošana pašlaik valstīm un pašvaldībām ir jāuzlūko kā iespēja pelnīt, nevis izdevumu pozīcija. Arī Latvijai. Turklāt veiksmīga klimata politikas realizācijā Latvija atrodas unikālā situācijā, jo mums ir plašas iespējas iesaistīt iedzīvotājus enerģijas ražošanā, tādā veidā panākot pozitīvu sabiedrības attieksmi pret Eiropas “zaļo kursu”. Katrs Latvijas iedzīvotājs var kļūt par enerģijas ražotāju, jo mums ir mazs iedzīvotāju blīvums un daudz brīvas zemes,” uzsvēra G. Bērziņš.
Akadēmisko vidi seminārā pārstāvēja arī Rīgas Stradiņa universitāte Eiropas studiju fakultātes pētniece Vineta Kleinberga, kas savā prezentācijā iezīmēs zinātnes izšķirošo lomu klimata pārmaiņu politikas veidošanā. Latvijas Lauksaimniecības Universitāti diskusijā pārstāvēja Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes asoc. prof. un vadošais pētnieks Dr. Aleksejs Nipers, kas uzstājās ar prezentāciju “Eiropas zaļais kurss – tehniska mērķu izpilde vai jēgpilna virzība?”. Savukārt Fizikālās enerģētikas institūta direktors Dr. Gaidis Klāvs klausītājus iepazīstināja ar modelēšanas pieejas pielietošanu Eiropas Komisijas “Gatavi mērķrādītājam 55%” iniciatīvas ietekmes novērtējumam.
“RSU īstenotā iedzīvotāju aptauja uzskatāmi parāda, ka klimatu pārmaiņu jautājumos sabiedrība visvairāk uzticas tieši zinātniekiem, tāpēc ir svarīgi, ka visu nozaru pētnieki strādā vienoti un vairo zināšanas par Eiropas “zaļā kursa” nozīmību. Svarīgi ir nesabojāt pirmo iespaidu,” norādīja V. Kleinberga.
Arī pētnieks Aleksejs Nipers savā prezentācijā uzsvēra: “Veicot dažādus tautsaimniecības optimizācijas pasākumus, mēs bieži skatāmies tehniski, nevis pēc būtības. Tas pats attiecas uz CO2 emisiju samazināšanu, piemēram, gan govs, gan auto to emitē… Vai mēs samazināsim govju skaitu un piena ieguvi vai ierobežosim auto skaitu un pārvietošanos?! Vai labāk ir braukt ar elektro džipiem vai veselai studentu pilsētiņai pārsēsties uz velosipēdiem… Jāskatās plašāk un jāmeklē tādus risinājumus, kas ļauj sasniegt lielāku labumu visām nozarēm un iespējami daudzu mērķu sasniegšanai.”
Sociālos partnerus seminārā pārstāvēja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, Latvijas Produktivitātes padomes locekle Līga Meņģelsone, kas uzstājās par klimata mērķiem un līdzsvarotu pieeju to sasniegšanā. Bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis, Politikas daļas direktors Jānis Lielpēteris runāja par to, kā zaļais kurss izskatās no uzņēmēju perspektīvas.
Semināra otrā daļa notika angļu valodā un bija veltīta klimata pārmaiņu politikas modelēšanas pieredzei. Tajā uzstājās LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktora vietnieks, Latvijas Bankas Monetārās Politikas pārvaldes galvenais ekonomists Dr. Oļegs Krasnopjorovs, viņa prezentācijas temats – “Kā modelēt klimata politikas ietekmi uz tautsaimniecību: atziņas no ārvalstu pieredzes”. E3-Modelling S.A. (energy-economy-environment), Athens, E3 konsultāciju uzņēmuma direktora Dr. Leonidas Paroussos uzstāšanās temats bija “Klimata pārmaiņu sociāli ekonomisko seku modelēšana: CGE modelēšanas pašreizējais attīstības stāvoklis un izaicinājumi”. Savukārt Fizikālās enerģētikas institūta pētnieks Dr. Jānis Reķis runāja par enerģētikas un vides sistēmas modelēšanu, bet Rīgas Tehniskā Universitātes docents, vadošais pētnieks Dr. Dzintars Jaunzems runāja par dilemmu – “Modeļos balstītas politikas veidošana vai uz politiku balstīta modelēšana?”.
