Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” ir sagatavojis pirmo “Ekonomikas barometru”, kas sevī ietver aktuālo Latvijas makroekonomikas datu analīzi un praktiskas rekomendācijas politikas veidotājiem. Ekonomikas pārskatā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī 21 makroekonomikas eksperta konsensuss attīstības prognozes.
“Ekonomikas barometrs” būtiski atšķiras no citiem ekonomikas attīstības pārskatiem, jo tajā saprotamā valodā un infografiku veidā tiek publicēta tikai svarīgākā informācija, tāpēc tas būs vienlīdz noderīgs gan ekonomistiem, gan politiķiem, gan uzņēmējiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Iecerēts, ka “Ekonomikas barometrs” iznāks divas reizes gadā, dodot iespēju reāllaikā novērtēt Latvijas ekonomisko situāciju un pieņemt datos balstītus lēmumus, kā arī veidot efektīvas nākotnes attīstības stratēģijas. Ar pirmo ziņojumu uz 10 lpp. var iepazīties šeit.
“Latvijas ekonomika turpina atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītās krīzes, pateicoties apjomīgajiem valdības un Eiropas Savienības fondu atbalsta pasākumiem un eksporta pieaugumam. 2022.gada 1.ceturksnī IKP ir pieaudzis par 6,7% salīdzinājumā ar 2021.gada 1.ceturksni. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmē izaugsmes perspektīvas. Pieaug inflācijas spiediens, īpaši enerģijas un pārtikas cenās. Nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis joprojām ir būtiski zemāks nekā 2019.gadā. Darbaspēka trūkums un saspringtais darba tirgus veicina algu pieaugumu. Lai arī prognozes par to neliecina un šobrīd tas nav visvairāk iespējamais scenārijs, tomēr vēl vairāk pasliktinoties ekonomikas izaugsmes rādītājiem, ekonomikai ir risks nonākt stagflācijā,” uzsver Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš.
“Ekonomikas barometra” veidotāji norāda, ka konkurētspējas mazināšanās riski joprojām ir ļoti augsti, jo pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā ir palielinājusies plaisa starp produktivitātes un darbaspēka izmaksām. Lai celtu konkurētspēju, līdztekus atbalsta pasākumiem uzņēmumiem pārorientācijai no Krievijas tirgiem uz citiem, kā arī birokrātijas, ēnu ekonomikas un korupcijas būtiskai samazināšanai, svarīgākais ir aktivizēt politiku, kas vērsta uz produktivitātes celšanu.
“Latvijas vājākais punkts ir inovācijas, kas prasa ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Jāveicina kredītiestāžu finansējums uzņēmumiem, kas tiek izmantots salīdzinoši maz, salīdzinot ar ES vidējo līmeni, un ir viens no galvenajiem pēdējās desmitgades Latvijas izaugsmes atpalicības cēloņiem no Lietuvas un Igaunijas. Tāpat viens no galvenajiem uzdevumiem ir enerģētikas drošības nostiprināšana. Energoresursu un pārtikas sadārdzināšanās apstākļos ir jānodrošina mērķēts atbalsts riska grupām. Ņemot vērā ģeopolitisko nenoteiktību, nepieciešams veikt budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu un efektīvi ieguldīt Atveseļošanās fonda līdzekļus Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai,” norāda “LU domnīca LV PEAK” direktore un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. Inna Šteinbuka
