Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” ir sagatavojis otro “Ekonomikas barometru”, kura ietvaros pirmo reizi īstenota Jauniešu noskaņojuma aptauja. Tās rezultāti liecina, ka jaunieši tuvākā gada laikā sagaida Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Salīdzinoši pozitīvāks vērtējums jauniešiem ir par valsts ekonomikas nākotnes attīstības perspektīvām. Lielākā daļa aptaujas respondentu arī uzskata, ka viņu iegūtās zināšanas un prasmes nodrošina konkurētspēju darba tirgū, tāpēc pārliecinoši lielākā daļa jauniešu ir droši par savu nākotni.
““Ekonomikas barometra” pārskats apkopo Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī makroekonomikas eksperta konsensus attīstības prognozes, sniedzot praktiskas rekomendācijas politikas veidotājiem. Vienlaikus mums bija svarīgi noskaidrot, kā ekonomisko situāciju valstī un Latvijas attīstības prognozes redz jaunieši, kas nesen ienākuši darba tirgū. Aptauja ļauj apzināt jauniešu noskaņojumu, kā arī nākotnes plānus, piemēram, vai jaunieši savu nākotni plāno saistīt ar Latviju, vai plāno attīstīt šeit savu uzņēmējdarbību,” uzsver Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš.
Lielākā daļa aptaujāto jauniešu (68 %) uzskata, ka nākamo 12 mēnešu laikā ekonomiskā situācija valstī pasliktināsies. Izmaiņas darba tirgū kopumā tiek vērtētas kā nenozīmīgas. Gandrīz 45 % aptaujāto uzskata, ka bezdarba līmenis nemainīsies vai arī nedaudz samazināsies (15 %), savukārt 40 % respondentu paredz bezdarba līmeņa nelielu pieaugumu.
Pārliecinoši lielākā daļa respondentu (91 %) norāda, ka nākamo 12 mēnešu laikā patēriņa cenas pieaugs. Savukārt algu dinamikas vērtējums ir atšķirīgs. Gandrīz 45 % aptaujāto jauniešu uzskata, ka algas palielināsies, bet 42,8 % paredz, ka tās nemainīsies. Attiecībā uz emigrāciju jauniešu vērtējums ir salīdzinoši vienprātīgs – lielākā daļa (68,7 %) uzskata, ka emigrācija turpinās pieaugt un tikai 3,5 % uzskata, ka tā var samazināties.
“Tas, kā jaunieši ir novērtējuši un prognozējuši tuvākajā laikā gaidāmo emigrāciju, ir sevišķi nepatīkams rādītājs. Jo zināms, ka tieši gados jaunākie bieži izvēlas doties izmēģināt laimi ārpus Latvijas. Tā kā publiskajā telpā pēdējā gada laikā emigrācijas tematika nav tikusi īpaši skaļi iztirzāta, tad var pieņemt, ka respondentu atbildes ir nevis masu medijos dzirdētā atreferējums, bet gan spriedumi, kas izriet no redzētā, dzirdētā un pārrunātā draugu un paziņu lokā. No tā var secināt, ka kopējais mikroklimats - t.i. tas kā patlaban jūtas cilvēki Latvijā un ko tie sagaida tuvākajā laikā – nav diez cik labs!“ norāda Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Latvijas ekonomiskās situācijas vērtējums vidējā termiņā ir kopumā pozitīvs. Ar nelielu pārsvaru (38,8% no kopējā respondentu skaita) jaunieši uzskata, ka nākamajos piecos gados ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies. Ekonomiskās situācija pasliktināšanos paredz 34,8 % respondentu. Jāatzīmē, ka optimistiskāk attiecībā uz nākotni ir noskaņoti jaunieši, kuriem ir vidējā, profesionālā vidējā, kā arī koledžas vai augstākā izglītība. Nozīmīgākie riski, kas var ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi īstermiņā, jauniešuprāt, ir energoresursu, pārtikas produktu un izejvielu cenu pieaugums. Savukārt kā Latvijas tautsaimniecības vidēja termiņa nozīmīgākus izaicinājumus jaunieši norāda ierobežotās valsts budžeta iespējas, ēnu ekonomikas un korupcijas samazināšanos, iedzīvotāju sociālās nevienlīdzības mazināšanos, kā arī izglītības sistēmas pielāgošanos strauji mainīgajiem apstākļiem.
Kopumā jaunieši uzskata, ka viņu iegūtās zināšanas un prasmes atbilst izredzēm strādāt augsti atalgotu darbu, nodrošina iespēju dibināt savu biznesu un nodrošina stabilu stāvokli darba tirgū šodien un nākotnē. Gandrīz visi respondenti uzskata, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā. Galvenie šķēršļi, kas kavē apgūt papildu zināšanas un uzlabot prasmes personīgās konkurētspējas paaugstināšanai ir finansiālo līdzekļu trūkums, grūtības savienot darbu ar mācībām un grūtības savienot mācības ar ģimenes dzīvi.
Lielākā daļa (69 %) respondentu kopumā ir apmierināti ar esošo finansiālo stāvokli, bet trešdaļa atbildēja, ka nav apmierināti ar to. Nākamajos 12 mēnešos finansiālā stāvokļa uzlabojumu paredz 49% jauniešu, tai skaitā 12 % uzskata, ka šie uzlabojumi būs būtiski. Finansiālā stāvokļa uzlabošanai tuvākajā laikā 39,8 % jauniešu plāno meklēt augstāk atalgotu darbu Latvijā, tai skaitā 27,4% meklēs darbu savā profesijā. Gandrīz 17 % ir iecerējuši dibināt biznesu Latvijā. Par iespēju meklēt darbu vai dibināt biznesu ārzemēs domā 16,5 % respondentu. Pārliecinoša daļa (76 %) ir droši par savu nākotni.
Jauniešu noskaņojuma aptauja sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS tika īstenota 2022. gada rudenī ar mērķi noskaidrot kopējo konfidences noskaņojumu jauniešiem par ekonomiskajiem procesiem valstī, kā arī faktorus un riskus no jauniešu skata punkta ietekmē ekonomikas attīstību. Tāpat respondentiem tik lūgts novērtēt iegūto zināšanu (prasmju) atbilstību darba tirgus pieprasījumam, kā arī savu finansiālo stāvokli un tā uzlabošanas iespējas nākotnē. Aptaujā piedalījās 201 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 16 līdz 29 gadiem.
Ar pilno ziņojumu var iepazīties šeit:
