Akadēmiskais centrs
Pēdējos piecos gados (2017. - 2021.) darbaspēka izmaksas Latvijā ir pieaugušas par 46,2% jeb trīs reizes straujāk nekā produktivitāte, secināts jaunākajā Latvijas Produktivitātes ziņojumā, ko sagatavojusi Latvijas Produktivitātes padome un Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Latvijas valsts zaudē konkurētspēju, tāpēc ir nepieciešams kardinālas ekonomikas strukturālās izmaiņas, kas virzītas uz zināšanām balstītu izaugsmi un jaunu konkurētspējas priekšrocību attīstīšanu.
“Ekonomikas transformācija ir šīs valdības galvenais vadmotīvs. Nav šaubu, ka bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams panākt ekonomisko transformāciju un mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju.No Atveseļošanas fonda un ES Struktūrfondu daudzgadu budžeta Latvijas ekonomikā ir plānots investēt gandrīz miljardu eiro, lai sekmētu digitālo transformāciju uzņēmējdarbībā, celtu uzņēmumu konkurētspēju, eksportspēju un produktivitāti, tādējādi dodot iespēju mazināt nevienlīdzību un veicināt energoefektivitāti gan mājokļos, gan uzņēmumos,” ziņojuma prezentācijas atklāšanā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Konferencē “Produktivitātes dialogs”, kas notiks 22. februārī, tika prezentēts jau trešais “Latvijas produktivitātes ziņojums”, kas analizē Latvijas produktivitātes dinamiku un to ietekmējošos faktorus, kā arī sniedz priekšlikumus politikas uzlabošanai. Pirmo reizi ziņojumā analizēta investīciju un kapitāla atdeve Latvijā. Pilns ziņojums pieejams šeit:
“Produktivitātes paaugstināšanas nepieciešamība ir gan reizē iemesls, kāpēc ekonomiskā transformācija ir kļuvusi par absolūtu nepieciešamību, gan arī sagaidāmais rezultāts. Tieši produktivitātes pieaugums kalpos par valdības īstenotās ekonomiskās transformācijas politikas izdošanās vai neizdošanās objektīvo izmērāmo kritēriju,” norāda Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš.
Konkurētspēja ir primāri saistīta ar ekonomikas produktivitāti, bet tā Latvijā ir ļoti zema, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Pašlaik produktivitātes rādītāji un to prognozes neliecina par Latvijas izrāviena iespēju. Drīzāk pretēji, tiek sagaidīts, ka produktivitātes pieaugums turpmākos trijos gados mūsu valstī būs vājš. Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka 2023. gadā produktivitātes pieaugums varētu pat samazināties, bet arī 2024.-2025. gadā produktivitātes pieaugums būs tikai nedaudz virs 3%, kas neļaus samazināt plaisu starp Latvijas un ES vidējo produktivitātes rādītāju.
“Galvenais šī brīža izaicinājums ir saistīts ar Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanu, turklāt apstākļos, kad nav iespējams pareģot, kā attīstīsies Krievijas karš Ukrainā. Turpmāk nevaram paļauties uz brīnumu, it īpaši, ņemot vērā Latvijas pieaugošo atpalicību no Lietuvas un Igaunijas. Ekonomikas izrāviens nākotnē ir iespējams tikai tad, ja tiks iedarbināti spēcīgi ekonomikas politikas instrumenti, kas veicinātu tautsaimniecības konkurētspēju un produktivitāti,” uzsver LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka.
Pētījumā veiktā analīze arī rāda, ka esošais investīciju līmenis Latvijā ir zems. Vēsturiskā skatījumā, kā arī, ņemot vērā Latvijas ekonomikas pašreizējo attīstības līmeni, investīcijām būtu jāveido vismaz 25,5 % no IKP. Tas nozīmē, ka investīciju atpalicība no to vēlamā apjoma jeb investīciju plaisa pēdējos desmit gados Latvijā ir aptuveni 3%. Investīciju plaisa aktīvu veidu skatījumā vislielākā ir ieguldījumos mašīnās un iekārtās – atpalicība ir gandrīz 4%. Zems investīciju līmenis palēnina ražošanas jaudu atjaunošanas un modernizācijas procesu, negatīvi ietekmējot arī produktivitātes dinamiku.
Latvijā ir vērojamas strukturālas nepilnības kapitāla sadalījumā ne tikai nozaru griezumā, bet arī pēc aktīvu veidiem. Īpaši zemi ieguldījumi ir nemateriālajos aktīvos – tas labi redzams salīdzinājumā ar Zviedriju. Latvijas atpalicība no Zviedrijas uzkrātā kapitāla intensitātē uz 1 strādājošo ir vairāk nekā 2 reizes. Pēc ieguldījumiem intelektuālā īpašuma produktos Latvija gandrīz 15 reizes atpaliek no Zviedrijas. Tāpat Latvijas lielā atpalicība infrastruktūras nodrošināšanā, inovācijās un darbaspēka kvalitātē, prasa lielus un ilgstošus ieguldījumus tieši šajās jomās.
Konferenci “Produktivitātes dialogs” atklāja ekonomikas ministre Ilze Indriksone un Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš. Ar uzrunām uzstājās Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta nodaļas vadītāja vietniece (EC DG ECFIN) Valerie Vandermeulen un Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju direkcijas Produktivitātes, inovāciju un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja OECD Chiara Criscuolo, kā arī LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka. Pasākumā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Produktivitātes padomes, LU domnīcas LV PEAK, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji.
Konferences “Produktivitātes dialogs” prezentācijas pieejamas šeit:
