Akadēmiskais centrs
Šodien, 12. martā, notika Saeimas un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi rīkotā konference “Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai”, kas pulcēja augsta līmeņa politikas veidotājus un ekspertus, lai diskutētu, kā novērst “infodēmiju” un stiprināt uzticību Latvijas, Eiropas Savienības un NATO nākotnei. Konference tika organizēta par godu starptautiskā zinātniskā projekta “AI4Debunk” atklāšanai, ko LU kopā ar 13 partneriem no astoņām valstīm sākusi īstenot programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Tās mērķis ir izstrādāt mākslīgā intelekta (MI) rīkus, kas ļaus iedzīvotājiem tiešsaistē veikt uzticamu satura pārlūkošanu un saziņu.
“Mākslīgais intelekts ir tagadne, nevis nākotne. Skaidri apzināmies, cik nozīmīgi ir atšķirt patiesību no meliem, it īpaši šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos un it īpaši šogad – vēsturiski lielākajā vēlēšanu gadā pasaulē. Dezinformācijas pieaugums, apjomīgas informācijas manipulācijas ir nopietns pretinieks. Tas rada apdraudējumu demokrātijai, drošībai un tiesiskumam. Mākslīgā intelekta rīki dezinformācijas atpazīšanai, atmaskošanai un atspēkošanai ir ļoti nepieciešami,” konferencē uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Konferencē klātesošos uzrunāja arī LU profesore, projekta “AI4Debunk” vadītāja Inna Šteinbuka, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Diskusijā piedalījās arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks, jaunievēlētais LU rektors prof. Gundars Bērziņš, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals un citi.
“Pret meliem un toksisku dezinformāciju ir iespējams cīnīties tikai ar zināšanām un gudru mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu, kas palīdz mums skaidri nošķirt nepatiesību no patiesas un uzticamas informācijas. Pilsoniskā izglītība, mediju un tehnoloģiju pratība ir vienas no nozīmīgākajām 21. gadsimta prasmēm, kas pārliecinoši nostiprinātas arī jaunajā Latvijas izglītības saturā. Tāpēc pašlaik arī Izglītības un zinātnes ministrija īsteno papildu pasākumus pilsoniskās izglītības stiprināšanai vispārējās izglītības mācību saturā, tajā skaitā papildinot vēstures priekšmeta mācīšanu un ieviešot valsts aizsardzības mācību vidējā izglītībā,” akcentēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Pēdējos gados dezinformācijas izplatība ir kļuvusi par nozīmīgu problēmu visā Eiropā. Saziņa COVID-19 krīzē un Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā ir “karam līdzīga”, jo Eiropas Savienība (ES) ir iesaistījusies “infodēmiskā” globālā naratīvu cīņā. “Infodēmija” ir ļoti izaicinoša, jo Krievija un Ķīna ir ļoti pieredzējušas toksisku dezinformācijas kampaņu organizēšanā, izmantojot dažādus manipulācijas paņēmienus un destruktīvus naratīvus “pret ES” vērstai propagandai cīņā par ietekmi. Mākslīgā intelekta (AI) risinājumu izmantošana var kalpot kā spēcīgs instruments dezinformācijas atmaskošanai.
“Infodēmijas” vīrus nav mazāk bīstams par COVID, jo izplatās tik pat strauji un apdraud cilvēku prātus. Piemērām, atbilstoši izdevumā "Der Spiegel" publicētājam tikai viena mēneša laikā aptuveni 50 000 viltus kontu vācu valodā publicējuši vairāk nekā vienu miljonu ierakstu platformā "X". Šīs kampaņas mērķis, iespējams, bija palielināt sabiedrības neapmierinātību ar pašreizējo Vācijas koalīcijas valdību un izjaukt turpmāku atbalstu Ukrainai,” sacīja projekta “AI4Debunk” vadītāja un LU prof. Inna Šteinbuka.
Konference rīkota ES programmas ”Apvārsnis Eiropa” projekta “Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai” (angļu valodā - Participative Assistive AI-powered Tools for Supporting Trustworthy Online Activity of Citizens and Debunking Disinformation) jeb projekta AI4Debunk ietvaros. Projektu īsteno starpdisciplinārs konsorcijs, kuru vada Latvijas Universitāte un tajā ietilpst 13 partneri no astoņām valstīm.
AI4Debunk mērķis ir izstrādāt četras uz cilvēku vērstas AI darbināmas saskarnes: tīmekļa spraudni, sadarbības platformu, viedtālruņa lietotni un paplašinātās realitātes/virtuālās realitātes saskarni (AR/VR), kuras pamatā ir pirmā šāda veida atvērtā koda atmaskošanas API.
Foto no pasākuma: https://flickr.com/photos/42130586@N02/albums/72177720315383052/
Par AI4Debunk projektu vairāk šeit
Video par “AI4Debunk”: https://www.youtube.com/watch?v=d6gbwIr1nOk
Konferences ieraksti:
Latviešu valodā: https://video.tiesraides.lv/flv/live/20240312124901_saeima.lv.3_0.mp4
Angļu valodā: https://video.tiesraides.lv/flv/live/20240312125201_saeima.lv.3_01.mp4
