Akadēmiskais centrs
Valsts kapitālsabiedrības ir spēcīgs instruments nacionālo interešu stiprināšanai, taču Latvijas produktivitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai nepieciešama vispārēja domāšanas maiņa. Konkrēti stratēģiskie mērķi ar pozitīvu ekonomisko bilanci, Latvijas ekonomikas izaicinājumu tvērums globālā, nevis lokālā kontekstā, lielāka brīvība valsts kapitālsabiedrībām savu peļņu ieguldīt pētniecībā un attīstībā, kā arī elektroenerģijas pieejamības veicināšana – tos kā galvenos priekšnoteikumus valsts izaugsmei Latvijas Universitātes domnīcas “LV PEAK” rīkotajā ekspertu diskusijā uzsvēra ekonomisti un uzņēmēji.
Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskais institūts “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK“ 2023. gada ziņojumā par Latvijas produktivitāti norādījis, ka produktivitātes līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Kā veicināt produktivitāti un stiprināt starptautisko konkurētspēju, un cik liela loma Latvijas ekonomiskajā izaugsmē ir lielajiem valsts uzņēmumiem, – par to 1. oktobrī diskutēja LU rektors prof. Gundars Bērziņš, LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktore prof. Inna Šteinbuka, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, uzņēmējs, ekonomists, industriālā betona ražošanas uzņēmuma “Primekss” dibinātājs un vadītājs Jānis Ošlejs un LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis.
Kā uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš, visas ES valstis mēģina celt savu produktivitāti, tāpēc, ja Latvija grib panākt ES vidējo līmeni, ir jāskrien ātrāk nekā pārējiem.
“Produktivitāti nevajadzētu jaukt ar darba ražīgumu. Tēlaini salīdzinot, ja visu liku sacērtam divus kubikmetrus malkas un nu cirtīsim par pusotru kubikmetru vairāk, bet nepalielināsim cenu, par kuru varam malku pārdot, iespēja samaksāt mežcirtējam par garākām darba stundām būs minimāla. Lai palielinātu produktivitāti, ir ne tikai jāpalielina darba apjoms, bet jāspēj arī vairāk pārdot – tātad mūsu produktiem jābūt ar augstāku pievienoto vērtību un tuvāk galapatērētājam, kurš būtu gatavs maksāt vairāk. Ja tikai vairāk strādāsim, naudas vairāk nekļūs,” skaidro prof. Gundars Bērziņš.
Viņš norāda uz būtisku problēmu – politiķi Latviju redz kā slēgtu, nevis atvērtu sistēmu, bet mūsdienu ekonomikā ar šādu pieeju veiksmīgi konkurēt nav iespējams. Tāpēc ir kļūda politiskā līmenī lemt par to, kā valstij piederošajiem uzņēmumiem rīkoties ar nopelnīto – lielie uzņēmumi ir inovāciju pamats, jo tiem ir pietiekami resursi un kompetence, lai attīstītu un komercializētu jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību.
LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktore prof. Inna Šteinbuka skaidro – pagaidām vienīgā nozare Latvijā, kurā produktivitāte ir augstāka par ES vidējo rādītāju, ir mežsaimniecība: “Mēs baidāmies atbalstīt risku, eksportu un neapzināmies, ka tieši lielie uzņēmumi ieviesīs komerciālas inovācijas, jaunas tehnoloģijas, radot darba vietas talantiem un palielinot konkurētspēju. Kā savā ziņojumā Eiropas Komisijai uzsver bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents, ekonomists, profesors Mario Dragi, high tech jomā Eiropa dramatiski atpaliek no ASV, un it īpaši tādās nozarēs kā telekomunikācijas un militārā ražošana būtu jāapsver vieda uzņēmumu integrācija, stiprinot inovāciju kapacitāti.”
Inna Šteinbuka norāda – jāpatur prātā, ka visas ES konkurētspēja krietni atpaliek no ASV, ko nosaka ievērojami augstākas izmaksas par enerģiju un gāzi. Tāpēc jaunas tehnoloģijas ir vienīgais veids, kā pārvarēt plaisu starp ES un ASV. Tas nenotiks, kamēr Eiropas talanti dosies uz ASV, lai komercializētu savas idejas, jo Eiropā tas nav iespējams. Arī Latvijā būtu jārada iespēja jauniešiem strādāt lielo uzņēmumu pētniecības nodaļās, lai inovācijas un jaunās tehnoloģijas paliktu pašu mājās.
To, ka pārdomāta uzņēmumu integrācija var būt labs veids, kā paplašināt uzņēmuma spējas radīt un komercializēt jaunus produktus, apliecina arī vadošā telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmuma LMT pieredze. Gadu gaitā, iegādājoties dažādus uzņēmumus, LMT no mobilo sakaru operatora ir izaudzis par vienu no inovāciju līderiem viedo tehnoloģiju jomā. Uzņēmuma viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis novērojis, ka šobrīd Latvijā pētniecībā un attīstībā uzņēmumi iegulda vismazāk, kamēr Rietumeiropā galvenie pētniecības un attīstības virzītājspēki ir tieši lielie uzņēmumi. “Latvijā TOP 30 lielāko uzņēmumu sarakstā ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un ārvalstu uzņēmumu filiāles, kuras šeit ar pētniecību nenodarbojas. Savukārt valsts kapitālsabiedrības tiek diskriminētas, liekot tām strādāt padomju laiku garā: ja “Latvijas Valsts meži” cērt kokus, tad tā un tikai tā arī jāturpina, ja “Latvenergo” darbina HES un TEC, pie tā arī jāpaliek. Par laimi, pēdējos gados ir raisījušās diskusijas, un šobrīd arvien vairāk ir jūtama vēlme šo domāšanu mainīt. Valsts varbūt nav labs uzņēmējs, bet tā var būt labs eksportējoša uzņēmuma īpašnieks, kas atbalsta uzņēmuma izaugsmi. Pašas no sevis inovācijas un pievienotā vērtība neradīsies, tā ir jāveido lielajiem uzņēmumiem un valsts kapitālsabiedrībām, kas ir vērtīgs instruments nacionālo interešu stiprināšanai,” ir pārliecināts Ingmārs Pūķis.
AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste norāda uz nepieciešamību atļaut valsts kapitālsabiedrībām lielāku peļņas daļu ieguldīt pētniecībā un attīstībā: “Atņemt dividendes valsts kapitālsabiedrībām, lai risinātu steidzamus jautājumus citās nozarēs, ir īstermiņa domāšana. “Latvenergo” pēdējo gadu laikā dividendēs valstij kopā ar nodokļiem faktiski ir izmaksājis 100% savas peļņas – mūsu gadījumā tie ir vairāk nekā 600 miljoni eiro. Salīdzinājumam – daudzās citās valstīs, kur enerģētikas uzņēmumi ir valsts kapitālsabiedrības, dividendēs valstij tiek novirzīts tikai 31% peļņas, jo visi saprot, ka ir jāiegulda jaunajās tehnoloģijās, lai saglabātu konkurētspēju. Ja pirms pieciem gadiem varēja teikt, ka enerģētika ir stabila nozare, tagad ir daudz nezināmo, attīstās tehnoloģijas, un šādas nenoteiktības apstākļos zinātība, inovācijas un spēja prognozēt notikumu attīstību lielā mērā nosaka rītdienas konkurētspēju. Ja paliksim pie tradicionālā HES un TEC un neko citu nedarīsim, mēs savu konkurētspēju zaudēsim.”
Viņš uzsver – Latvijai būtu vairāk jāiestājas par savu nacionālo interešu aizstāvību, gudri pārvaldot un virzot pārdomātus stratēģiskos mērķus un dodot lielāku brīvību lielajiem valsts uzņēmumiem, kas spēj radīt inovācijas un apgūt eksporta tirgu. “Latvenergo”, kas nupat ieguvis labākā inovatora balvu Lietuvā, ir labs piemērs tam, kā, pārdomāti pārdalot atbildības, iespējams vienlaikus gan pildīt valsts pasūtījumu, gan sevi pierādīt inovācijās un eksportā.
Uzņēmējs, ekonomists, industriālā betona ražošanas uzņēmuma “Primekss” dibinātājs un vadītājs Jānis Ošlejs ir pārliecināts, ka panākumu atslēga ir eksports, un visi ir ieguvēji, kad kapitālsabiedrības eksportē. Vietējie uzņēmumi nesūdzas, ka lielie valstij piederošie uzņēmumi bojā tirgu, bet pats eksportējošais uzņēmums pelna naudu Latvijai citās valstīs. Tāpēc, viņaprāt, valstij piederošiem lielajiem uzņēmumiem būtu ne tikai jāatļauj, bet pat jānosaka par pienākumu eksportēt.
Tāpat viņš norāda uz nepieciešamību būtiski veicināt elektroenerģijas pieejamību: “Celt produktivitāti var, vai nu inovējot un paaugstinot ienākumus, vai samazinot izdevumus, piemēram, izmantojot lētāku enerģiju. Latvijas problēma ir enerģijas cena un kopējais pieejamais apjoms. Uz vienu iedzīvotāju mēs saražojam trīsreiz mazāk enerģijas nekā attīstītajās ES valstīs, bet nevar paaugstināt produktivitāti, ja nepalielinām enerģijas ražošanu. Rūpniecība nav amatniecība, viena darba stunda rada lielu pievienoto vērtību tikai tad, ja ražojam lielā apjomā. Tāpēc Klimata un enerģētikas ministrijas plāns samazināt saražotās enerģijas apjomu līdz 2030. gadam, pēc manām domām, ir neprāts. Mums tas ir nevis jāsamazina, bet trīs reizes jāpalielina, turklāt jāpāriet uz zaļajām inovācijām.”
