2022

Balstoties uz loģiski konstruktīvo metodi (u.c.), ņemot par pamatu zinātnisko un specializēto literatūru, citu valstu pieredzi, kā arī Latvijas ekspertu aptauju, ir izstrādāts enerģētikas sektora klimata neitralitātes mērķa scenārijs (aprakstošs) 2050.gadam, identificējot tā sasniegšanas galvenos izaicinājumus. Tāpat sniegts izvērtējums par to, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija un Krievijas agresija Ukrainā ietekmē kopējo virzību uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Ir precizēti 2021.gada nodevumā (Latvijas makroekonomiskās attīstības scenāriju un prognožu novērtējums, lai izvērtētu Eiropas Komisijas pārskatīto energoefektivitātes un atjaunoto energoresursu direktīvu ietekmi) izstrādātie makroekonomiskās attīstības pamatpieņēmumi un scenāriji, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas un Krievijas agresijas Ukrainā ietekmi uz ekonomisko attīstību un enerģētikas sektoru. Ir novērtēti ekonomiskās attīstības galvenie riski un izaicinājumi bāzes (mērķa) scenārija īstenošanai.

Pētījuma ietvaros ir modelēti 3 Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji – bāzes, optimistiskais jeb straujākas izaugsmes, kā arī pesimistiskais izaugsmes scenārijs. Vērtēta katra attīstības scenārija ietekme uz nozaru attīstības tendencēm un strukturālajām izmaiņām. Minētie scenāriji būs pamats (ieejas nosacījumi) tālākam darbam zinātniskā projekta ietvaros, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas ekonomisko ietekmi dažādu hipotēžu ietvaros, izmantojot enerģētikas un klimata TIMES un CGE modeļus.

Izpētes ietvaros tika izmantota ekspertaptaujas metode, lai noskaidrotu Latvijas vadošo ekspertu viedokli par iespējamo klimatneitralitātes mērķa scenārija sasniegšanu, iezīmētu galvenās tendences un izaicinājumus.

Latvijas attīstības scenāriji un enerģētikas sektora klimata neitralitātes mērķa scenārijs (aprakstošs) 2050. gadam PDF

18. martā LU 80. starptautiskajā zinātniskajā konferencē Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” projekta “Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana un analīze” ietvaros organizē sekciju “Virzība uz klimata neitralitāti: ietekmes, iespējas un riski”

Konferences sekcija nodrošināja platformu/iespēju tikties zinātniekiem, pētniekiem un profesionāļiem no dažādām nozarēm un apmainīties ar idejām, atziņām, pētījumu rezultātiem un apspriest aktuālos ar klimata neitralitāti saistītos jautājumus.

Sekcijas programma

Sekcijas kopsavilkums PDF

Ziņojumu prezentācijas:

1. Life cycle assessment of renewable energy sources towards climate neutrality

Autori: SOUSA, Ana; HENRIQUE, SANTOS, Bruno; CARLOS, Francisco; Dr. POMBEIRO, Henrique; GRAÇA GOMES, João; GONÇALVES, Margarida; ITEN, Muriel; CARVALHO, Nuno; FRADE, Pedro; FERREIRA, Pedro

2. Distributional Implications of GHG mitigation policies: Methods and Insights

Autori: PAROUSSOS, Leonidas; CHARALAMPIDIS, Ioannis; FRAGKIADAKIS, Kostas; VRONTISI, Zoi

3. Computable General Equilibrium Model as a Tool to Assess the Impact of Climate Policy in Latvia

Autori: Dr. KRASNOPJOROVS, Olegs; JUKNA, Daniels; KOVALOVS, Konstantins; FREIMANE, Rita

4. Structural limits of Czech energy policy

Autors: Dr. VLCEK, Tomas

5. The Energy Trilemma Index as a tool to support national security of energy system towards climate neutrality

Autori: GICEVSKIS, Karlis; GROZA, Edgars; KARPOVICA, Inese; SMILTANS, Edgars

6. Latvia’s green energy development - at what expense?

Autori: TUKULIS, Anrijs; MILLERS, Haralds; VISKUBA, Karīna; LIEPNIEKS, Tomass

7. Energy Equity and its Evaluation Methodologies

Autori: Dr. OLEKSIJS, Romans; Dr. GREBESA, Polina; ZAJECS, Felikss; ROZENFELDS, Egons