Akadēmiskais centrsCOVID-19 izplatības apstākļos ir nepieciešama tūlītēja, uz nākotni vērsta rīcība, lai mazinātu krīzes postošo ekonomisko un sociālo ietekmi un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Projekta reCOVery-LV koncepts balstās uz starpdisciplināru Latvijas ekonomikas ievainojamības un noturības pret ārējiem satricinājumiem novērtējumu. Globālajā politiskajā kontekstā ar pastāvošajiem protekcionisma elementiem un COVID-19 negatīvi ietekmētajām globālajām piegādes ķēdēm Latvijas mazai atvērtai ekonomikai manevrēšanas iespējas ir ierobežotas. Pašpietiekamība ir iespējama tikai dažās nozarēs. Projektā, piemēram, tiek analizēts, kādā veidā krīzes laikā varētu uzlabot pārtikas ražotāju un piegādes ķēžu noturību, vienlaikus stiprinot Latvijas pārtikas pašpietiekamību. Tomēr ilgtspējīgi risinājumi ir saistīti ar starptautiskās konkurētspējas veicināšanu un piedalīšanos globālajās piegādes ķēdēs, ņemot vērā, ka lielāku drošību nodrošina reģionālās piegāžu ķēdes. Ilgtermiņā galvenais konkurētspēju veicinošs faktors ir produktivitāte. Produktivitātes izpētes secinājumi un politikas ieteikumi veido visaptverošu “Latvijas produktivitātes ziņojumu 2020”, kuru atzinīgi novērtēja partneri, Ekonomikas ministrija un Eiropas Komisijai.
Tā kā publiskie resursi fiskālās ilgtspējas ierobežojumu ietvaros būtu jāiegulda efektīvi, pētnieku grupa izstrādāja valsts atbalsta kritērijus, kas veicinātu uzņēmumu produktivitāti un infrastruktūras efektivitāti.
Tika izstrādāti ekonomikas attīstības “trenda” un “paātrinātas izaugsmes” scenāriji. Scenāriji paredz, ka Latvijai ir ārkārtīgi svarīgi ieguldīt līdzekļus ekonomikas stabilizācijā īstermiņā un ekonomikas pārstrukturizēšanā vidējā un ilgtermiņā. Ieguldījumi jaunās tehnoloģijās, plašāka digitālo risinājumu izmantošana, e-komercija, attālinātais darbs, jaunas klimata pārmaiņu samazināšanas iniciatīvas (tostarp mazāka papīra izmantošana) un inovāciju ekosistēmas attīstība būtiski ietekmēs produktivitāti, konkurētspēju un straujāku izaugsmi.
Paātrinātas izaugsmes scenārija īstenošanai ir būtiska Latvijas valdības institucionālā ilgtspēja. Pētnieku grupa izstrādāja ieteikumus konstitucionālo un administratīvo tiesu sistēmas pielāgošanai ārēju satricinājumu pārvaldībai. Videokonferenču un attālināto Saeimas sēžu izmantošana pandēmijas laikā nodrošināja pamatu universālas e-platformas ieviešanai valdības iestāžu saziņai pēc pandēmijas, aizstājot vizītes klātienē.
Projekta rezultātu apraksts PDF
Pētījuma mērķis ir izpētīt inovāciju attīstības tendences Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm un izteikt rekomendācijas Latvijas politikas veidotājiem un īstenotājiem inovāciju veicināšanai Covid-19 krīzes laikā un pēckrīzes periodā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta valsts rīcībai inovāciju pieprasījuma pusē, it sevišķi ar inovāciju iepirkuma palīdzību.
Šī pētījuma rezultātā ar dažādu indeksu palīdzību tiek izvērtēts Latvijas inovāciju sniegums uz citu ES valstu fona, kā arī izskatīti virzieni un starptautisko institūciju ieteikumi inovāciju stimulēšanai. Tiek novērtētas inovāciju attīstības tendences uzņēmumos Covid-19 laikā, identificētas uzņēmumu inovatīvas darbības stiprās un vājās puses, kā arī sniegtas rekomendācijas inovāciju aktivitātes veicināšanai uzņēmumos. Tiek sniegti ieteikumi efektīvas inovāciju iepirkuma programmas ieviešanai, kas var rezultēties augstākas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumos ar ekonomiski pamatotām izmaksām, palīdzēt jauniem un inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem modernizēties, veicināt inovatīvu risinājumu un produktu tirgus attīstību. Šis secinājumu un rekomendāciju kopums, savukārt, var palielināt produktivitāti un valsts tautsaimniecības ekonomisko izaugsmi
Inovāciju attīstības tendences un priekšlikumi inovāciju veicināšanai ekonomiskās krīzes laikā PDF
Ziņojums ir daļa no Valsts pētījumu programmas “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”.
Ziņojums veltīts “ reCOVery-LV” projekta papildu uzdevumiem: Komercdarbības veicināšanai e-vidē un Papīra aprites samazināšanai ekonomikā.
Ziņojumā tiek izanalizēts e-komerciju pakalpojumu un rīku tiesiskais regulējums un tā ieviešana papīra aprites samazināšanai, izpētīta Latvijas digitālā vide un e-komercija, identificēti izaicinājumi digitālās transformācijas veicināšanai un papīra aprites samazināšanai, kā arī sniegti aptaujas rezultāti par attālinātā darba ietekmi uz saziņu starp valsts un pašvaldību institūcijām un komercuzņēmumiem ar mērķi mazināt papīra apriti.
E-komercijas attīstības un papīra aprites mazināšana pēc pandēmijas izraisītās krīzes PDF
Noslēdzies pētījums par vietējo pārtikas ķēžu stiprināšanu krīzes un pēckrīzes laikā
No 2020. gada jūlija līdz decembrim starpdisciplināra LLU un Dārzkopības institūta pētnieku grupa bija iesaistīta pētījuma “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” īstenošanā. Tas ir daļa no Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”.
Pētījuma ietvarā, analizējot situāciju pārtikas nozarē no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam izsludinātās ārkārtējas situācijas laikā un apkopojot starptautisko pieredzi, LLU pētnieki izstrādāja pēckrīzes apstākļiem piemērotus risinājumus, kas uzlabos vietējo (Latvijas) ražotāju, pārtikas piegādes ķēžu un pārtikas sastāvdaļu piegādes ķēžu noturību, vienlaikus stiprinot Latvijas pārtikas pašpietiekamību un ļaujot uzņēmumiem sagatavoties iespējamai pēkšņai pārtikas sistēmu pārstrukturēšanai krīzes laikā un pēc tās.
Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika novērtēta vietējo un globālo pārtikas piegādes ķēžu noturība Covid-19 krīzes laikā un pēc tās. Veicot mediju ziņu analīzi, ir apkopota informācija par krīzes radīto ietekmi pārtikas sektorā pasaulē un Latvijā, bet galvenā uzmanība ir pievērsta padziļinātai situācijas izpētei dažādos pārtikas ražošanas sektoros Latvijā. Sektoru analīze ietver galveno pārtikas izejvielu ražošanas un pārstrādes raksturojumu, kā arī uz katra sektora ekspertu vērtējumu balstītu risku identifikāciju, to novērtējumu un riska novēršanas pasākumu izstrādi, izmantojot riska vadības metodes. Tāpat apkopota arī informācija par situāciju mazumtirdzniecībā, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) sektorā un par izaicinājumiem, ko rada krīzes izraisītās patērētāju paradumu izmaiņas.
Paralēli zinātnieki izvērtēja Latvijā audzētu augļu un dārzeņu sezonālo pieejamību ikdienas pilnvērtīga uztura un pārstrādes izejvielu nodrošinājumam. Būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā nodrošina augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas apjomu statistikas datu precizēšana, kas ir veikta, pamatojoties uz intervijām ar nozares ekspertiem, un ļauj labāk novērtēt daudzveidīgo dārzkopības kultūru produkcijas pieejamību. Padziļināti izvērtēts arī svaigo augļu un dārzeņu pieejamības periods, izstrādāta sezonas karte par Latvijā ražoto dārzkopības produktu potenciālu un audzēšanas sezonas pagarināšanas iespējām, identificēti galvenie riski, kas visbūtiskāk var ietekmēt augļu un dārzeņu pieejamību un piegādes ķēdes pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, ieteikti riska novēršanas pasākumi un inovatīvi risinājumi, kuri var palielināt sektora uzņēmumu noturību krīzes un pēckrīzes apstākļos.
Turklāt pētījuma ietvaros arī tika izstrādāts pārtikas groza modelis siltu pusdienu sagatavošanai mājās četrām nedēļām krīzes situācijā un 1.–4. klases skolēniem ārpusskolas aktivitātēs pēckrīzes situācijā, kā arī izstrādāti ieteikumi produktu iepakošanai pārtikas pakas izveidei. Modeļa izstrādes pamatā ir Veselības ministrijas rekomendācijas pārtikas nodrošinājumam pandēmijas laikā un Veselības ministrijas rīkojumi Nr. 212/24.11.2017. “Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem” un Nr. 202/25.07/2003. “Ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem un orientējošās produktu patēriņa normas”. Sagatavots pārtikas paku sastāva piedāvājums 4 nedēļām, sniegtas rekomendācijas maltītes sagatavošanai (receptes, tehnoloģiskās kartes) un veikta ēdienu uzturvielu kalkulācija. Kalkulācija īstenota, ievērtējot produktu marķējumā atspoguļoto uzturvērtību – vai uzturvielas aprēķinātas saskaņā ar Somijas Nacionālo pārtikas sastāva datu bāzi (Fineli). Sagatavotas pusdienu maltītes, vērtēts ēdiena izskats, nosakot kopējo produkta vērtību un vizuālo pievilcību. Laboratoriski visiem ēdieniem analizēti uzturvērtības rādītāji, nosakot olbaltumvielu, ogļhidrātu, tostarp cukuru, šķiedrvielu, tauku, tostarp piesātināto, nepiesātināto (mono un poli) un transtaukskābju saturu, pelnvielu, sāls un atsevišķu uzturā nozīmīgo minerālvielu – kalcija, dzelzs un joda – saturu.
Pētījuma noslēgumā sniegti risinājumi un ieteikumi lauksaimniecības izejvielu, pārtikas produktu un uztura sistēmu noturības stiprināšanai krīzes un pēckrīzes attīstības iespēju laikā, kā arī zināšanu nodošanas veicināšanai ieinteresētajām personām - politikas veidotājiem, pašvaldībām, ražotājiem un patērētājiem.
Kopumā pētījuma uzdevumu izpildē tika iesaistīta starpdisciplināra 30 zinātnieku komanda no 2 institūcijām – LLU un Dārzkopības institūta, t.sk. pārtikas tehnoloģiju inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi. Turklāt izpētes laikā veiktas 102 intervijas ar pārtikas ķēžu dalībniekiem un fokusgrupu intervijās piedalījušies 78 pārtikas nozaru un asociāciju pārstāvji. Tāpat apkopota informācija par patērētāju pārtikas iegādes paradumu izmaiņām - veiktas tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās un kopumā tajā piedalījās 1013 iedzīvotāju no visiem Latvijas reģioniem.
Pētījums “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” īstenots Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvarā un LLU un Dārzkopības institūtam piešķirtais finansējums šajā pētījumā paredzēto uzdevumu īstenošanai bija 128 368 EUR.
Projekta noslēguma ziņojuma 1. daļa par pārtikas ķēdēm PDF
Projekta noslēguma ziņojuma 2. daļa par skolēnu pārtikas pakām PDF
Valsts pārvaldes un sabiedrisko organizāciju atsauksmes par pētījuma rezultātiem PDF
Attālinātais darbs ir būtiski pieaudzis Covid-19 pandēmijas krīzes laikā. Lai palēninātu vīrusa izplatīšanos un aizsargātu darbiniekus, daudzi uzņēmumi ir pārgājuši uz attālinātu darbu - video zvani un tūlītējā ziņojumapmaiņa aizstāj sapulces un fizisku socializēšanos.
Latvijā plašu pāreju uz attālināto darbu veicina labā līmenī esošā interneta infrastruktūra, valsts pārvaldes pakalpojumu augstais digitalizācijas līmenis, kā arī spēja veikt inovācijas, piemēram, izstrādājot platformas Saeimas un Ministru kabineta attālinātam darbam. Tāpat e-paraksts/ e-identifikācija atvieglo pāreju uz attālināto darbu. Vienlaikus, jāatzīmē, ka joprojām pastāv vairāki izaicinājumi: digitālo rīku un prasmju nodrošināšana darbiniekiem; drošu un kvalitatīvu valsts digitālo pakalpojumu tālāka paplašināšana; digitālo prasmju un procesu digitalizācija utt. Tāpat vēl nav juridiski līdz galam sakārtota likumdošana, kas regulē attālināto darbu, īpaši valsts pārvaldes un privātpersonu saziņu.
Ilgtermiņā attālināta darba iespēju plašāka izmantošana var būtiski ietekmēt tautsaimniecības strukturālās transformācijas procesu atsevišķos tirgos, nozarēs un reģionos. Tas var mazināt ekonomisko aktivitāšu negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī mazināt reģionālās disproporcijas, vienlaikus radot arī negatīvus blakusefektus, kā piemēram, nevienlīdzības palielināšanas riskus.
Šī pētījuma mērķis ir veikt izvērtējumu par produktivitāti veicinošiem un ierobežojošiem faktoriem attālinātā darba apstākļos un attālinātā darba ietekmi uz Latvijas produktivitāti ilgtermiņā, kā arī izstrādāt priekšlikumus produktivitātes paaugstināšanai attālinātā darba apstākļos.
Pētījums sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā ir raksturota attālinātā darba būtība. Otrajā daļā ir analizētas attālinātā darba attīstības tendences pasaulē un Latvijā, tai skaitā attālinātā darba potenciāls - cik plašas un kādās nozarēs/ profesijās ir iespējas strādāt attālināti. Izvērtējums balstīts uz pieejamo statistisko informāciju un aptauju rezultātiem. Trešā pētījuma daļa ir veltīta attālinātā darba ietekmei uz produktivitāti. Ceturtajā pētījuma daļā detalizētāk raksturoti attālinātā darba izaicinājumi un politikas virzieni situācijas uzlabošanai. Pētījuma nobeigumā ir doti galvenie secinājumi un priekšlikumi attālinātā darba produktivitātes paaugstināšanai.
Atbilstoši Ekonomikas ministrijas uzdevumam šī pētījuma izstrāde tika finansēta no Valsts pētījuma programmas projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”.
Šis pētījums iezīmē vairākus iespējamos nākotnes scenārijus starptautisko attiecību attīstībai COVID-19 pandēmijas kontekstā, piedāvā ticamāko, izvērtē lielāko globālo aktoru rīcībpolitiku un sniedz rekomendācijas Latvijas politikas veidošanai.
Pētījumā ir identificēti četri iespējamie post-COVID-19 starptautiskās attīstības scenāriji. Tie iekļauj gan pirmspandēmijas situācijas jeb status quo turpināšanos, gan solidaritātes un daudzpusējas sadarbības pastiprināšanos, gan suverenizāciju un protekcionisma nostiprināšanos, gan konfliktējošu tendenču “sadzīvošanas” scenāriju, kurā integrācijas un protekcionisma procesi pastāvēs vienlaicīgi. Pētījumā šie scenāriji tiek testēti, detalizētāk aplūkojot īstermiņa un ilgtermiņa tendences un stratēģiskās izvēles.
Pētījuma primārais mērķis ir izvērtēt globālas vides attīstības tendences un Latvijas rīcībpolitikas ietekmējošos faktorus un piedāvāt ieteicamās izvēles pēcpandēmijas periodā. Tomēr acīmredzami, ka lielāko globālo aktoru rīcība pandēmijas kontekstā un pašas pandēmijas ilgums, tvērums un dziļums var atstāt nopietnas sekas uz iespējamo scenāriju raksturu un tālākām trajektorijām.
Pētījums veikts Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” (VPP-COVID-2020/1-0010) ietvaros no 2020.gada 1.jūlija līdz 30.decembrim. To izstrādāja Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskā grupa Eiropas Studiju fakultātes dekāna, profesora Dr. Andra Sprūda vadībā. Zinātniskajā grupā bija iesaistīti Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēki un pētnieki Dr. Māris Andžāns, Dr. Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova un Dr. Kārlis Bukovskis, kā arī doktoranti Vineta Kleinberga un Artūrs Bikovs.
Starptautiskās attīstības scenāriji COVID-19 pandēmijas kontekstā PDF
Šis pētījums ir radīts valsts pētījumu programmas “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” ietvaros, lai analizētu 2020. gada pavasarī ārkārtas situācijas laikā uzkrāto pieredzi konstitucionālo institūciju un valsts pārvaldes darbības juridiskajos aspektos, un sniegtu rekomendācijas šo institūciju darbībai noteiktā tiesiskā ietvara pilnveidošanai.
Pētījums sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā “Ārkārtas situācijas un izņēmuma stāvokļa konstitucionāli tiesiskā analīze” ir vērtēts 1922.gada 15.februārī pieņemtās Satversmes noteiktais regulējums un tā piemērotība krīžu, tostarp pandēmijas radītās krīzes, efektīvai pārvaldībai. Šīs pētījuma daļas mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgus konstitucionāli tiesiskā ietvara pilnveidojumus ārkārtējo situāciju efektīvākai pārvaldībai. Šīs pētījuma daļas autors ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, LU profesors, Dr.iur. Ringolds Balodis.
Otrajā pētījuma daļā ir analizēts, kādu iespaidu uz valsts pārvaldes darbības efektivitāti ir atstājusi attālinātā darba un attālināto saziņas formu izmantošanas pieredze valsts pārvaldē ārkārtējās situācijas laikā. Pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi valsts institūciju darbībā un tās laikā īstenotie juridiskie risinājumi, lai nodrošinātu valsts institūciju darbības nepārtrauktību, var saturēt potenciālu arī to izmantošanai pēcpandēmijas apstākļos. Ja Saeima, Ministru kabinets un tiesas salīdzinoši ātri un sekmīgi pielāgojās attālinātā darba režīmam, izmantojot videokonferences un citus digitālos risinājumus, tad valsts pārvalde pandēmijas laikā nav demonstrējusi vērā ņemamus uzlabojumus sasniedzamībai attālinātā formā. Pētījuma otrās daļas autors ir Latvijas Universitātes docents Dr.iur. Edvīns Danovskis.
Pētījums ir izstrādāts juridiskās zinātnes ietvaros, pētot digitālo tehnoloģiju izmantošanu saziņā no juridiskā viedokļa. Tajā nav analizēti ar digitālo tehnoloģiju ieviešanu saistītie praktiskie izaicinājumi no informācijas tehnoloģiju perspektīvas.